KLP un sociālā ilgtspēja

KLP un sociālā ilgtspēja ES

Lauksaimniecība uztur ne tikai lauksaimniekus un viņu ģimenes visā ES, tā arī gādā par sabiedrību kopumā, sniedzot dažādus pamatpakalpojumus. Jo īpaši, lauksaimniecība sniedz ieguldījumu sabiedrībā:

• nodrošinot pārtikas produktus un citus būtiskus materiālus iedzīvotājiem,
• darbojoties kā lauku kopienu ekonomikas pamats.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), veicinot lauksaimniecības ekonomisko ilgtspēju, nodrošina, ka lauksaimnieki var turpināt sniegt šos pakalpojumus ilgtermiņā. Savukārt KLP ekonomikas pasākumi satur noteikumus, kas veicina sociālo iekļautību, tādus kā atbalsts mazajiem lauksaimniekiem un pārdalošie maksājumi.

KLP vides pasākumi arī ir izstrādāti tā, lai tie būtu sociāli ilgtspējīgi. Atbalstot saistības pārvaldības jomā un investīcijas par labu videi, KLP ļauj visiem lauksaimniekiem aizsargāt dabas resursus un bioloģisko daudzveidību, kas ir būtisks pakalpojums sabiedrībai, kas citādi tirgū netiktu atlīdzināts.

Turklāt, liekot lietā politiku un darbības, kas īpaši vērstas uz nodrošinātību ar pārtiku un atbalsta lauku kopienas, KLP nodrošina, ka lauksaimniecība var veicināt ilgtspēju visos sabiedrības līmeņos.

Taisnīgāka KLP

KLP 2023.–2027. gadam novirza atbalstu tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk:

• ienākumu atbalsta pārdale: lai labāk apmierinātu mazo un vidējo lauku saimniecību vajadzības pēc ienākumiem, ES valstīm vismaz 10 % no saviem tiešajiem maksājumiem jāatvēl pārdalošā ienākumu atbalsta instrumentam;
• aktīvi lauksaimnieki: jaunais tiesību akts nosaka, ka ES valstīm ir pienākums ieviest obligātu, bet elastīgu aktīva lauksaimnieka definīciju, kas cita starpā nosaka īstenoto darbību līmeni. Tikai aktīvi lauksaimnieki var saņemt noteikta veida ES atbalstu;
• sociālo nosacījumu sistēma: KLP maksājumi ir saistīti ar konkrētu ES darba standartu ievērošanu, un saņēmēji tiek mudināti uzlabot darba apstākļus lauku saimniecībās;
• maksājumu konverģence: KLP 2023.–2027. gadam ienākumu atbalsta līmeņi izlīdzinās vairāk, gan ES valstu iekšienē, gan starp ES valstīm;
• atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem: ES valstīm vismaz 3 % no sava tiešo maksājumu budžeta jāatvēl jaunajiem lauksaimniekiem, paredzot, ka tiem piešķir ienākumu vai investīciju, vai darbības uzsākšanas atbalstu;
• dzimumu līdzsvara uzlabošana: tā ir pirmā reize, kad dzimumu līdztiesība un sieviešu līdzdalības palielināšana lauksaimniecībā ir pieskaitīta KLP stratēģisko plānu mērķiem. ES valstīm ir jāizvērtē šie jautājumi un jārisina konstatētās problēmas. 

Nekaitīgas un ilgtspējīgas pārtikas ražošana

Nodrošinātība ar pārtiku ir ES uzmanības centrā. Tas ir viens vēsturiskajiem mērķiem, kuru izvirzīja KLP, ES pirmā un svarīgākā politika: garantēt nodrošinātību ar pārtiku pēc Otrā pasaules kara.

Lai lauksaimniecība varētu apmierināt sabiedrības vajadzības, KLP atbalsta efektīvu pārtikas ražošanu, kas pēc iespējas pozitīvi ietekmē lauksaimniekus, patērētājus un vidi. Tālab

• jāpārveido ražošanas metodes un pārvaldības sistēmas, lai samazinātu pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantojumu un pēc iespējas labāk izmantotu tehnoloģiskos, digitālos un dabā rodamos risinājumus,
• jāpiedāvā visdažādākie atbalsta pasākumi, kas stiprina lauku saimniecību ienākumus un palielina konkurētspēju,
• jāfinansē informācijas un veicināšanas pasākumi, lai atgādinātu patērētājiem, ka ES lauksaimniecība ir drošs un ilgtspējīgs pārtikas avots.

Noturīgu lauku kopienu veicināšana

Lauksaimniecība ir lauku kopienu pamats visā ES. Šīs kopienas saskaras ar vairākām problēmām, tādām kā sabiedrības novecošana un nepietiekami attīstīta infrastruktūra, kā arī pakalpojumu un darba iespēju trūkums.

KLP palīdz veicināt lauku kopienu noturību dažādos veidos:

• lauku attīstības politika ir vērsta uz sociālo iekļaušanu, darbvietu radīšanu un ekonomikas dažādošanu, kā arī lauku infrastruktūras attīstīšanu, kā platjoslas pārklājuma paplašināšana;
• lauku attīstības programmas ietver arī atbalstu, izmantojot LEADER metodi, kas apvieno lauku kopienas, lai sagatavotu un pārvaldītu vietējās attīstības stratēģijas vietējo problēmu risināšanai;
• papildu atbalsts lauksaimniekiem reģionos, kuros ir dabas vai cita veida specifiski ierobežojumi, palīdz mazināt zemju pamešanas negatīvās sociālekonomiskās sekas, savukārt īpaši maksājumi jaunajiem lauksaimniekiem veicina paaudžu maiņu un lauku apdzīvotību.
• Komisija izmanto vienoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (CMEF), lai apkopotu visaptverošus sociālekonomiskos rādītājus par lauku apvidiem un liktu priekšā ar datiem pamatotus risinājumus, kas ļauj pārvarēt tādas lielas sociālas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzība un bezdarbs.

KLP arī atzīst un lūko stiprināt saikni starp lauku kopienām un lauku vidi. Pasākumi, kas aizsargā ainavas, savvaļas faunu un dabas resursus, kā tīrs gaiss un upes, nāk par labu ne tikai lauksaimniecībai un videi: tie veicina arī dzīves kvalitāti lauku apvidos, kā arī atpūtas pasākumu un tūrisma attīstību, kas sniedz papildu atbalstu lauku kopienām.